Šajā numurā aicinājums piedalīties Līgo svētku piknikā, raksts par latviešu kopienas tikšanos ar Latvijas kultūras ministri Daci Melbārdi un informācija par Parīzes latviešu kori.

Žurnālu var lejupielādēt šeit.

Pateicoties skaistajam laikam uz pikniku ieradās ap 20 latviešu un viņu atbalstītāju. Nesteidzīgi baudot maltīti un runājot par pēdējā laika notikumiem Latvijā un Francijā, piknikotāji pavadīja skaisto pēcpusdienu parkā līdz plkst. 19. Pikniks bija labi izdevies un guva pozitīvas atsauksmes no apmeklētājiem.

Ceram uz drīzu tikšanos Līgo svētkos!

Dzīvokļa atrašana nav viegls uzdevums, taču nav arī neiespējams, bet meklētājam ir jāgatavojas būt pacietīgam un jāsaprot, ka tādu kā viņš ir daudz.

Lai atrastu dzīvokli Parīzē un noslēgtu īres līgumu, ir jābūt pastāvīgam darbam Parīzē vai kādiem citiem regulāriem apliecināmiem ienākumiem (piemēram, stipendijai), jo neviens neizīrēs dzīvokli bez garantijām.

Ja nav darbavietas, tad dzīvošanai iespējams izmantot airbnb.fr (https://www.airbnb.fr/) pakalpojumu, meklējot dzīvokli vai istabu uz laiku, kamēr tiek atrasts pastāvīgs darbs un ir iespēja atrast īres dzīvokli. Bet jārēķinās, ka airbnb.fr pakalpojums ir krietni dārgāks kā dzīvokļa īre. Jums noteikti būs nepieciešami naudas līdzekļi, ko izmantot, lai sākotnēji iekārtotos Parīzē. Iespējams īrēt dzīvokli kopā ar vēl kādu, šeit noderēs saites http://www.appartager.com/, http://www.colocation.fr/. Asociācija „Le Pari Solidaire” piedāvā istabas jauniešiem apmaiņā pret palīdzību vecākiem cilvēkiem un / vai minimālu īres maksu (http://www.leparisolidaire.fr/).

Ja darbs ir atrasts attālināti, tad ir lielāka iespēja ātrāk atrast dzīvokli Parīzē. Esot Latvijā, dzīvokli Parīzē atrast ir neiespējami.

Parīzē pavisam ir 20 rajoni, kas ir izkārtojušies pēc to „smalkuma pakāpes” (http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Paris-map-arr.svg).

Protams, ka galvenais faktors, izvēloties piemērotu dzīvesvietu būs attālums no svarīgākajiem punktiem (piemēram, darbavieta, skola un tml.) un finanšu iespējām. Ikmēneša īres maksas ir ļoti dažādas, jo tās ir atkarīgas no rajona, kurā dzīvoklis atrodas. Piemēram, 30 m2 dzīvokļa cenas Parīzē variē no 700 līdz 2000 eiro mēnesī.

Galvenie dokumenti, kas tiek prasīti, lai izīrētu dzīvokli Parīzē:
• Beztermiņa darba līgums (franču valodā – CDI (Contrat Duree Indetermine);
• Pēdējo trīs mēnešu algas izraksti no darba devēja Francijā;
• Pases kopija;
• Pēdējo trīs mēnešu īres maksājumu apliecinoši dokumenti;
• Ieņēmumu deklarācija par iepriekšējo gadu.
• Īres izdevumi nedrīkst pārsniegt trešo daļu no ienākumiem (pēc nodokļu nomaksas). Pretējā gadījumā ir nepieciešama persona, kas var garantēt Jūsu spēju maksāt, iesniedzot visus iepriekš minētos dokumentus.

Ieteikumi un komentāri:
• Pārliecināties vai īres maksā ir iekļauti komunālie maksājumi (iespējams, ka tie jāmaksā papildus vai daļa no tiem ir jāmaksā papildus īres maksai);
• Mēbelēts vai nav mēbelēts dzīvoklis. Ja tiek īrēts mēbelēts dzīvoklis, tad līgums paredzēs iespēju Jūs izlikt no dzīvokļa mēneša laikā (labāk īrēt ne mēbelētu dzīvokli un iekārtot to pašam.);
• Sabiedriskā transporta situācija (vai blakus ir metro, autobuss);
• Tā kā dzīvokļi ir mazi, ļoti svarīgs ir tā plānojums (vislabāk, ja ir iespējama nodalīta virtuve);
• Lielākoties veļas mašīnas īres dzīvokļos nav, tādēļ ērti, ja netālu atrodas veļas mazgātava;
• Izvairīties no dzīvokļa pirmajos stāvos;
• Ja esat klusuma mīļotājs, pievērtējiet dzīvokļa tuvējo apkārtni, vai tajā neatrodas bāri, diskotēkas, skolas u.tml.
• Parasti uz vienu īres dzīvokli pretendē 20-30 cilvēki, kas nozīmē, ka konkurence ir vērā ņemama un jārēķinās, ka būs nepieciešams laiks, lai dotos uz dzīvokļu apskatēm iesniegtu nepieciešamos dokumentus, kurus izskatīs dzīvokļa īpašnieks vai firmas pārstāvis;
• Dodoties apskatīt nolūkoto dzīvokli, ņemiet līdzi jau sagatavotu dosjē – iepriekš uzskaitīto dokumentu paketi, ko gadījumā, ja dzīvoklis jums patīk, uzreiz varat nodot aģentam vai īpašniekam. Tā kā konkurence mēdz būt liela, dzīvokļi bieži tiek izīrēti jau tā apskates dienā.
• Ir iespēja meklēt dzīvokli pa tiešo pie tā īpašnieka vai ar aģentūras starpniecību. Ja tas tiek darīts ar aģentūras starpniecību, jārēķinās, ka būs jāmaksā viena mēneša īres maksa kā komisijas nauda.
(ieteicamās saites: http://www.pap.fr/; http://www.seloger.com/).
• Mēģiniet rast iespēju kontaktēties ar jau esošiem latviešiem Parīzē, lai šo procesu būtu vieglāk paveikt, jo uzdevums nav no vieglajiem.

Lai veicas!

Sagatavoja Zane Kurme

LAF Jauno gadu ir uzsācis ar jaunu vadību. Esmu pārņēmusi LAF priekšsēdētāja pienākumus no Jura Berga, kurš sekmīgi novadījis LAF 10 gadu garumā, arī caur grūtākiem laikiem, kad LAF bija soli no “aizvēršanas”. Citastarpā arī Jura uzņēmība šādu soli padarīja neiespējamu, un es novēlu, lai ar mūsu kopēju uzņēmību LAF šādā situācijā vairs nenonāktu.

LAF vadītāja stiprums slēpjas arī viņa komandā. Man ir prieks, ka LAF valdei šogad piepulcējušies vairāki jauni cilvēki – Kristīne Sniedze, Ilze Tolpežņikova, Baiba Troščenko un Ieva Kalniņa. Tas nenozīmē nenovērtēt līdzšinējo valdes locekļu – Anitas Kļaviņš, Anitas Kalniņas, Daces Gaigalas un Valtera Lindberga darbu; gluži otrādi – ar kopēju inicitatīvu pēdējos gados LAF ir radījis un aizvadījis daudz skaistu notikumu un brīžu. Tomēr jauni cilvēki ierodas ar jaunu enerģiju, domām un prasmēm un ļauj organizācijai pastāvīgi atjaunoties.

Bet LAF jau nav tikai valde. Ikviens biedrs ir devis savu ieguldījumu, un es gribu pateikties ikvienam par LAFam atvēlēto laiku un resursiem. Tai pat laikā es aicinu katru biedru pārdomāt, kādu viņš vēlas redzēt latviešu kopienu Francijā un nākt klajā ar savām idejām, priekšlikumiem un iniciatīvu. LAF ir atvērta organizācija, kurā katram ir iespēja īstenot savas ieceres kopējā mērķa labad. Neatstājiet savas labās idejas aizmirstībai! Tāpat es gribētu aicināt ikvienu Francijā dzīvojošo latvieti pievienoties LAF biedru pulkam. Tas jums neuzliek nekādus ārkārtējus pienākumus, taču ir no būtiska svara LAF pastāvēšanai un darboties spējai. Ja jums šķiet lietderīgi, ka latviešiem Francijā tiek izplatīta viņiem aktuāla informācija, dota iespēja kopā svinēt Jāņus un Latvijas Valsts neatkarības svētkus, bērniem apgūt latviešu valodu un kultūru, skatīties latviešu kino, dziedāt korī un vēl, un vēl… – vienvārdsakot, ja jums ir svarīgi, ka latviešu kopiena Francijā tiek uzturēta dzīvelīga, lūdzu, pievienojieties LAF vai apsveriet, kā citādi varat atbalstīt LAF.

Nobeigumā es gribu atgādināt, ka šis gads Latvijā iezīmējas ar vairākiem svarīgiem notikumiem. Starp lielākajiem minami Latvijas pievienošanās eirozonai, Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanas, Rīgas kļūšana par Eiropas kultūras galvaspilsētu ar virkni izcilu kultūras pasākumu, tostarp Pasaules koru olmpiādi. Šie notikumi atgādina par mūsu kopējo bagātību, piederību Latvijai un Eiropas kopienai, atgādina, ka esam īpašas kultūras glabātāji un vērtību nesēji. Es aicinu ikvienam pēc iespējas šajos notikumos piedalīties. Bet ikdienā atceramies, ka katrs savā veidā mēs esam Latvijas vēstnieki pasaulē. Leposimies un rādīsim no sevis labāko!

Sandra Šūmane
LAF valdes priekšsēdētāja

Pirmajā koncerta daļā uzstājās konservatorijas bērnu stīgu orķestris, kas izpildīja vairākus skaņdarbus, kā piemēram, John Playford “The glory of the West” un Filippo Azzaiolo “Gia cantai allegramente”.

Koncerta programmas otrā daļa tika veltīta latviešu dziesmām, kuras izpildīja Parīzes latviešu koris sadarbībā ar konservatorijas džeza ansambli. Koncerta repertuārs bija gana plašs un deva iespēju franču klausītājiem iepazīt gan latviešu tradicionālo mūziku mūsdienīgā skanējumā, gan mūsdienu skaņdarbus. Koris kopā ar džeza ansambli izpildīja tautasdziesmas “Sit, Jānīti, vara bungas” un “Sidrabiņa lietiņš lija”, Mārtiņa Brauna “Saule, Pērkons, Daugava”, kā arī latviešu iecienīto tautasdziesmu “Pūt, vējiņi”. Džeza ansamblis atskaņoja dziesmām jaunus un oriģinālus pavadījumus, kuru autors ir Valters Lindbergs.

Koris dziedāja arī pāris dziesmas bez džeza grupas pavadījuma — tautasdziesmas “Ģērbies, saule, sudrabota”, “Upe nesa ozoliņu” un Ulda Stabulnieka dziesmu “Tik un tā”. Kora un ansambļa uzstāšanos skatītāji novērtēja ar lielām ovācijām un aplausiem.

Kora un džeza ansambļa sadarbība radās, pateicoties Valtera Lindberga iniciatīvai, kā arī ansambļa diriģenta Ludovic Montet lielajam darbam.

Parīzes latviešu koris atsāk mēģinājumus  2914. gada 14.janvārī plkst. 19. LR vēstniecības telpās un aicina pievienoties dziedātgribošos.

Šajā numurā aicinājums piedalīties LAF rīkotajās Latvijas valsts svētku svinībās, informācija par Latvijas Pilsonības likuma grozījumiem, raksts par Francijā nupat iznākušo grāmatu par Latvijas mākslu, kā arī LAF Valdes vēlēšanu procedūra.

Žurnālu var lejupielādēt šeit.

Šajā numurā aicinājums piedalīties LAF rīkotajās Latvijas valsts svētku svinībās, raksts bijušā LAF priekšsēža Ernesta Bonaparta piemiņai, aicinājums ziedot LAF, informācija par latviešu kino Parīzē, kā arī īsas ziņas.

Žurnālu var lejupielādēt šeit

Grāmatas pirmā nodaļa sniedz aprakstu par Latviju starpkaru periodā; otrā nodaļa stāsta par cīņu par Latvijas neatkarību, atzīšanas procesu un tās ārpolitkas veidošanu. Grāmatas trešā, noslēdzošā nodaļa analizē Baltijas valstu neatkarības zaudēšanu.

Grāmatas autore Sophie Vilks Battaia – mūsdienu vēstures doktore (Université Paris- Sorbonne) – ir Tulūzas Katoļu institūta un Tulūzas ISCOM institūta pasniedzēja- pētniece, kas specializējusies Baltijas valstu starptautiskajās attiecībās.

Grāmatas apraksts un pasūtījuma veidlapa (franču valodā). Grāmatu ir iespējams pasūtīt jau šobrīd.

Sestdienas skolas pirmā nodarbība 2012.-2013.mācību gadā notiks 22.septembrī no 10.00 – 12.00 Eglise Reformée telpās, adrese: 58, rue Madame, 75006 Paris.

Visa mācību gada garumā stundu tēmas būs saistītas ar gada ritumu: gadalaikiem un latviešu tautas svētkiem, tradīcijām, kā arī ar katram gadalaikam atbilstošām dabas norisēm un cilvēku aktivitātēm.

Sestdienas skolas nodarbību datumi 1.pusgadā:
22.septembris, 6.oktobris, 20.oktobris, 10.novembris, 24.novembris, 8.decembris, 12.janvāris, 26.janvāris.

Sestdienas skolas nodarbību datumi 2.pusgadā:
9.februāris, 23.februāris, 23.marts, 6.aprīlis, 20.aprīlis, 18.maijs, 1.jūnijs, 15.jūnijs.

Laipni aicināti bērni no 3 gadu vecuma!

Lai pieteiktos, rakstīt uz jsaudvide@hotmail.com, skolina@latviesifrancija.org.